Informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopības (Kopība) patieso labuma guvēju (PLG) Uzņēmumu reģistrā iesniedz pārvaldnieks vai, ja tāda nav, pilnvarotais pārstāvis. Pilnvarotais pārstāvis pieteikumam pievieno notariālu pilnvaru, kas apliecina viņa tiesības rīkoties Kopības vārdā. Ja Kopībai nav ne pārvaldnieka, ne pilnvarotā pārstāvja, pieteikumu Uzņēmumu reģistram paraksta visi dzīvokļu īpašnieki.

Gadījumā, ja dzīvojamo māju pārvalda un Kopību attiecībās ar trešajām personām pārstāv pārvaldnieks un nav iespējams noskaidrot nevienu citu fizisko personu, kura atbilst PLG definīcijai, pieteikums informācijas reģistrācijai (statusa, ka PLG noskaidrot nav iespējams) Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz.

2026. gada 5. janvārī spēkā stājas grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuru mērķis ir risināt pastāvošās problēmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jomā un stiprināt Kopību kā pilnvērtīga tiesību subjekta iespējas piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā, tostarp nodrošinot Kopībām iespēju saņemt kredītiestāžu izsniegtus aizdevumus. Vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos arī uz Kopību attiecināms pienākums atklāt tās PLG.

Kopības pienākums atklāt savus PLG iestājas brīdī, kad Kopība vēlas stāties civiltiesiskajās attiecībās ar trešajām personām. Ar stāšanos civiltiesiskajās attiecībās saprot jebkura tiesiska darījuma noslēgšanu ar trešo personu, piemēram, līguma slēgšanu par komunālo pakalpojumu piegādi vai sadarbību ar, piemēram, kredītiestādēm. Informācijai par PLG jābūt reģistrētai (ja netiek piemērota PLG prezumpcija) pirms darījuma attiecību nodibināšanas. Kopība ir pielīdzināma juridiskai personai attiecībā uz tās pienākumu noskaidrot un atklāt PLG.

PLG noskaidrošanas principi un izņēmumi informācijas reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā:

Kopības PLG noskaidrošanā piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 1. panta pirmās daļas 5. punkta “a” apakšpunktā ietverto definīciju – Kopības PLG ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no Kopības vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 procentu slieksnis nosakāms pēc dzīvokļu īpašumu skaita attiecīgajā dzīvojamajā mājā. Piemēram, ja dzīvojamā māja sastāv no 3 dzīvokļu īpašumiem un katrs no tiem pieder atsevišķai fiziskai personai, dzīvokļu īpašnieki ir uzskatāmi par Kopības PLG. Tāpat tas attiecas uz situācijām, kad pastāv kontrole uz cita tiesiska pamata, piemēram, persona rīkojas vairāk nekā 25% no dzīvojamajā mājā ietilpstošajiem dzīvokļu īpašumiem vārdā, bet to nerada atsevišķi balsojumi kopsapulcē. Vienlaikus jāuzsver, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju dzīvokļu skaits un īpašnieku īpatsvars nozīmē, ka PLG noteikšana, balstoties uz procentuālo slieksni, praksē ir iespējama tikai atsevišķos gadījumos.

Jautājumā par Kopības PLG atklāšanu ir pieļaujama atkāpe no ierastās kārtības - pirmkārt, Kopībai ir raksturīga sadrumstalota īpašumtiesību struktūra, kas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu Kopības PLG, balstoties uz dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašumu skaitu, nebūs iespējams noteikt. Otrkārt, jāņem vērā pārvaldnieka būtiskā loma dzīvojamo māju apsaimniekošanā un pārstāvībā attiecībās ar trešajām personām.

Proti, ja, dzīvojamo māju pārvalda un Kopību attiecībās ar trešajām personām pārstāv pārvaldnieks, un ievērojot NILLTPFNL 1. panta pirmās daļas 5. punkta “a” apakšpunktu, PLG nav iespējams noskaidrot, informācija Reģistrā netiek reģistrēta.

Šādā gadījumā jebkura trešā persona, tostarp NILLTPFNL subjekti (kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži u.c. subjekti), pamatojoties uz minētā likuma 18. panta septīto daļu kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 15.⁵ panta piekto un sesto daļu, par PLG prezumē pārvaldnieku, ja tā ir fiziska persona, vai pārvaldnieka izpildinstitūciju, ja pārvaldnieks ir juridiska persona.

Gadījumos, kad PLG ir pārvaldnieks (tiek piemērota prezumpcija), NILLTPFNL subjekts vai cita persona datus iegūst no Būvniecības informācijas sistēmas, nevis Reģistra. Reģistrā PLG dati tiek atklāti tikai tad, kad PLG nav nosakāms, piemērojot prezumpciju (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.⁵ panta sestā daļa).

	Izskatīšana 3 darba dienas (neskaitot iesniegšanas dienu)*		Izmaksas 0 EUR		Iesniegt dokumentus e-adresē vai e-pastā
* Likumā noteiktais termiņš dokumentu izskatīšanai var tikt pagarināts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu.

Iesniedzamie dokumenti:

• pieteikuma veidlapa informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai dzīvokļu īpašnieku kopībām.